/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Politoloģe Žaneta Ozoliņa Valsts prezidenta Andra Bērziņa pirmo svarīgāko starptautisko uzstāšanos trešdienas vakarā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 66. sesijas atklāšanā vērtē kā saturiski labu, taču uzstāšanās bijusi pavāja.
Mūsu amatpersona atkal izceļas ar angļu valodu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Avīzē "Diena" Ozoliņa vērtēja, ka no saturiskā viedokļa ar Bērziņa runu Latvija var lepoties, lai gan formas ziņā ir iespējami uzlabojumi. Avīze norāda, ka Bērziņš runāja lēni, monotoni, uzrunu lasot no lapas, drīzāk liekot kopā vārdus, nekā veidojot vienotus teikumus.
Ozoliņa uzskata, ka formas ziņā runa neesot bijusi tik spēcīga, jo Bērziņam līdz šim nav bijusi pieredze ar uzstāšanos lielu auditoriju priekšā. "Jāatzīst, ka šādas uzstāšanās nav pats vieglākais žanrs, un te ir jāņem vērā arī uztraukums un laika zonu maiņa," atzina Ozoliņa.
Bērziņa runa bija angliski un ilga aptuveni 15 minūtes, kuras laikā viņš norādīja uz vairākiem nozīmīgiem pasaules procesiem.
"Lai gan auditorijā nebija daudz sēdošo, šādām runām ir liela nozīme, jo tās tiek tālāk publicētas un lasītas," uzsvēra Ozoliņa, tādēļ, ja kādam rodas jautājumi par Latvijas nostāju noteiktos jautājumos, ieskatoties šādā runā, uz šādiem jautājumiem iespējams rast atbildes.